dzīties
dzīties dzenos, dzenies, dzenas, pag. dzinos; intrans.; sar.
1.Virzīties (parasti strauji). Traukties.
PiemēriŠoferi it kā nozvērējušies dzinās tik projām un ir nedomāja apturēt.
- Šoferi it kā nozvērējušies dzinās tik projām un ir nedomāja apturēt.
- Un Sauja no Noriešiem četrpadsmit kilometru. Kas nu iešot tādu gaisa gabalu dzīties, bija teikusi Ilma.
- Gailis bēg. Es.. dzenos viņam pakaļ. Riņķojam pa sētsvidu kā karuselī.
- ..kur tikai zaķi pamanīja, cilvēki to ķēra un šāva, bet suņi ķaukstēja, dzīdamies pakaļ, ošņādami zaķa pēdas.
2.Tiekties (pēc kā).
PiemēriDzīties pēc slavas.
- Dzīties pēc slavas.
- Bet.. par šo četrinieku Andrim sirds visvairāk sāpēja. Ne jau tāpēc, ka viņš dzītos pēc piecniekiem - nē, tik godkārīgs viņš nemaz nav.
- Viņš neesot dzinies.. pēc augstiem amatiem, kas tam jau vairākkārt piedāvāti, bet palicis savā iemīļotajā darbā..
- «Klau, meitēn, vai tu nenodari sev pāri, tik traki dzīdamās pēc slaidās līnijas?»
Avoti: 2. sējums