dābolains
dābolains -ais; s. -a, -ā; apv.
1.Ābolains.
PiemēriMan atjāja no tālienes Dābolainu kumeliņu.
- Man atjāja no tālienes Dābolainu kumeliņu.
- Muižnieku zirgi laistīt laistījās - gan melni, gan dābolaini, gan bēri.
- Aplauzīts pelēko alkšņu puduris. Lielu koku ēnā tā nokrāsa gaišpelēka, viss koks plankumains kā sirma, dābolaina zirga sāni.
2.Tāds, kur aug āboliņš.
PiemēriDābolaina tā pļaviņa.
- Dābolaina tā pļaviņa.
Avoti: 2. sējums