dēls
dēls -a, v.
1.Vīriešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
PiemēriJaunākais dēls.
- Jaunākais dēls.
- Pašu dēls.
- Brāļa dēls.
- Māsas dēls.
- Īstais dēls.
- Tas bija mātes mīļais dēls, čīkstīgs un skaudīgs kā tēvs... Zūze ticēja katram vecākā dēla vārdam..
- Apenājs Reinis Eduarda dēls, dzimis 1921. gadā. Mazā ģīmetne rādīja jaunu puisi ar kupliem, melniem matiem.
- pārn. Rītu atnāks saules dēli, Uzjās stāvā stikla kalnā..
2.sar. Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākam vīrietim.
PiemēriPēdīgi Jānis saņēmās. «Grobiņa tev, vai tu domā, ka tava nauda nestāv droši?» viņš jautāja. «..nu, dēls, par drošību, drošības dēļ nav ko runāt..»
- Pēdīgi Jānis saņēmās. «Grobiņa tev, vai tu domā, ka tava nauda nestāv droši?» viņš jautāja. «..nu, dēls, par drošību, drošības dēļ nav ko runāt..»
3.poēt. Vīrietis – tautas, kolektīva u. tml. loceklis.
PiemēriPadomju zemes dēls.
- Padomju zemes dēls.
- Jūsu saimniecībai dots slavenā latviešu tautas dēla Pētera Stučkas vārds.
- Cīņās par Rīgu krita daudzi karavīri, dažādu tautu dēli un meitas.
- Un divi vienas partijas dēli šai brīdī vēl asāk saprata un izjuta, ka nedrīkst pagurt.
Stabili vārdu savienojumiPazudušais dēls. Tautu (retāk tautas) dēls.
- Pazudušais dēls — Cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām.
- Tautu (retāk tautas) dēls — folkl. Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis.
Avoti: 2. sējums