dūkņa2
dūkņa -as, s.; mit.
Meža meita. Lauma.
PiemēriEs redzēju, es redzēju Reiz Dūkņu - meža meitiņu.
- Es redzēju, es redzēju Reiz Dūkņu - meža meitiņu.
- Kur esi, kur esi, tu mazā [meitene], kur dzimtenes šalcošais sils, un dūkņa, kas dejo un drazā, un acuskats dzelmains un zils?
- Reiz bija puisis - stiprinieks - Vai! vai! tam slikti gāja: Jāņu nakti, kad bija tas pieguļnieks, To dūkņas nokutināja...
Avoti: 2. sējums