ecēt
ecēt ecēju, ecē, ecē, pag. ecēju; intrans.
1.Apstrādāt augsni ar ecēšām.
PiemēriJauns un mīksts tas Ošu Andrs vēl bij, bet ecēt prata.
- Jauns un mīksts tas Ošu Andrs vēl bij, bet ecēt prata.
- ..lai tās [nezāles] iznīcinātu, lieku reizi jāar, jāecē, jākultivē.
- Dod, dieviņ, tā nomirt, Kā nomira tēvs, māmiņa! Tēvs nomira ecēdams, Māte - maizi mīcīdama.
1.1.trans.
PiemēriEcēt lauku.
- Ecēt lauku.
- Ecēt papuvi.
1.2.trans.; pārn.; sar. Kasīt.
PiemēriViņš staigā.., kuplos, sprogainos matus ecēdams.
- Viņš staigā.., kuplos, sprogainos matus ecēdams.
Avoti: 2. sējums