Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ecēt
ecēt ecēju, ecē, ecē, pag. ecēju; intrans.
1.Apstrādāt augsni ar ecēšām.
PiemēriJauns un mīksts tas Ošu Andrs vēl bij, bet ecēt prata.
1.1.trans.
PiemēriEcēt lauku.
1.2.trans.; pārn.; sar. Kasīt.
PiemēriViņš staigā.., kuplos, sprogainos matus ecēdams.
Avoti: 2. sējums