Paplašinātā meklēšana
Meklējam ecēt.
Atrasts vārdos (80):
- ecēt:1
- recēt:1
- secēt:1
- tecēt:1
- tecēt:2
- vecēt:1
- apecēt:1
- ieecēt:1
- izecēt:1
- miecēt:1
- noecēt:1
- paecēt:1
- precēt:1
- saecēt:1
- uzecēt:1
- ecēties:1
- aizecēt:1
- aprecēt:1
- aptecēt:1
- aptecēt:2
- attecēt:1
- attecēt:2
- ierecēt:1
- ietecēt:2
- ietecēt:1
- iztecēt:1
- iztecēt:2
- notecēt:2
- notecēt:1
- pārecēt:1
- patecēt:2
- patecēt:1
- pieecēt:1
- priecēt:1
- rezecēt:1
- sarecēt:1
- satecēt:2
- satecēt:1
- savecēt:1
- uztecēt:1
- uztecēt:2
- aiztecēt:1
- aiztecēt:2
- apprecēt:1
- atmiecēt:1
- atprecēt:1
- ieprecēt:1
- izmiecēt:1
- izprecēt:1
- noprecēt:1
- pamiecēt:1
- pārtecēt:2
- pārtecēt:1
- pietecēt:2
- pietecēt:1
- aizprecēt:1
- iepriecēt:1
- papriecēt:1
- izecēties:1
- miecētājs:1
- miecētava:1
- neprecēts:1
- noecēties:1
- paecēties:1
- precēties:1
- saecēties:1
- aptecēties:1
- ietecēties:1
- iztecēties:1
- notecēties:2
- notecēties:1
- apprecēties:1
- ieprecēties:1
- izmiecēties:1
- izprecēties:1
- saprecēties:1
- aizprecēties:1
- miecētājaugi:1
- miecētājmiza:1
- miecētājmateriāls:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (199):
- (Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- (Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
- dabūt Apprecēt (kādu). Nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
- paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- Apņemt sievu Apprecēt sievu.
- atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
- apņemt Apprecēt.
- Vest pie altāra Apprecēt.
- Vest pie altāra Apprecēt.
- nocelt Apprecēt.
- noprecēt Apprecēt.
- nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
- iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
- sapāroties Apprecēties (ar kādu).
- Saiet kopā Apprecēties (ar kādu). Uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
- Iziet tautās Apprecēties (par sievieti).
- Iziet par sievu Apprecēties (par sievieti).
- (Iz)iet tautās Apprecēties (par sievieti).
- Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
- apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
- izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- Doties laulībā Apprecēties.
- Iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) Apprecēties.
- Iepeldēt (arī iebraukt) laulības ostā (arī ūdeņos) Apprecēties.
- Doties laulībā Apprecēties.
- Iebraukt (arī iepeldēt) laulības ūdeņos (arī ostā) Apprecēties.
- Iet pie kāda Aprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
- steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem). Būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas. Miecētājaugi.
- miecmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas. Miecētājmiza.
- Nākt pie kāda Būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
- Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
- Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
- Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- miece Darbība, process --> miecēt. Miecēšana.
- notece Darbība, process --> notecēt [1] (1).
- notece Darbība, process --> notecēt [1] (2).
- pietece Darbība, process --> pietecēt.
- satece Darbība, process --> satecēt [1] (2).
- tece Darbība, process --> tecēt [1].
- miecētājs Darītājs --> miecēt.
- tekošs Divd. --> tecēt [1].
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- Dzīvot (arī būt, palikt) puisī Dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- apecēt Ecējot apstrādāt (lauku). Noecēt.
- saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību). Noecēt.
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- ieecēt Iesākt ecēt, bet nepabeigt.
- ierecēt Iesākt recēt. Mazliet sarecēt.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam).
- saecēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt. Ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim).
- izecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt.
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem). Tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
- Taisīt (labu) partiju Izdevīgi apprecēties.
- Taisīt (labu) partiju Izdevīgi apprecēties.
- izģērēt Izmiecēt (ādu).
- Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- Plikādas kažoks Kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
- pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu). Krist, arī tecēt (par pilieniem).
- uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt.
- spogāt Lēnām pilēt, tecēt.
- lāsot Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu). Pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem).
- linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
- aizlīt Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
- Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
- Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
- aizskriet Ļoti strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
- miecmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai. Miecētājmateriāls.
- aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
- izmiecēt Miecēt un pabeigt miecēt.
- ģērēt Miecēt.
- mīt Miecēt.
- juhtāda Miecēta un ar eļļām piesūcināta mīksta (parasti liellopu) āda.
- miecētājs Miecētājmateriāls, miecmateriāls.
- ģērētava Miecētava.
- hromāda Mīksta, plāna āda, kas miecēta ar hroma sāļiem.
- Nodzīvot (arī palikt) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves.
- Palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
- Palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
- Palikt (arī nodzīvot) vecmeitās (retāk vecmeitā) Neapprecēties.
- Palikt (arī (no)dzīvot) vecpuisī (retāk vecpuišos) Neapprecēties.
- paecēt Neilgu laiku, mazliet ecēt (ko).
- pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
- ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
- mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta). Precētu sieviešu cepure.
- liegt Neļaut precēt.
- Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- melngalvis Neprecētu ārzemju tirgotāju organizācija (feodālismā un kapitālismā Rīgā).
- iecere Nodoms apprecēties (ar kādu).
- neprecēts Nol. divd. --> precēt.
- neprecējies Nol. divd. --> precēties.
- savecot Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Savecēt.
- Palikt sēdot Palikt neprecētai, vecmeitās.
- paģērēt Pamiecēt.
- piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
- Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
- Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
- apecējums Paveikta darbība, rezultāts --> apecēt (1).
- iztecējums Paveikta darbība, rezultāts --> iztecēt (2). Tas, kas ir iztecējis.
- miecējums Paveikta darbība, rezultāts --> miecēt.
- notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt [1] (1).
- notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt [1] (2).
- notecējums Paveikta darbība, rezultāts --> notecēt [1] (3).
- recējums Paveikta darbība, rezultāts --> recēt.
- satecējums Paveikta darbība, rezultāts --> satecēt [1] (2).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (1).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (2).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (3).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (5).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt (6).
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt.
- tecējums Paveikta darbība, rezultāts --> tecēt.
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
- senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- pane Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
- misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
- pieriesties Pierietēt (3). Pietecēt [1] (2).
- nākt Plūst, tecēt (par šķidrumu). Krist lejup (par nokrišņiem). Virzīties (kur iekšā, no kurienes ārā) - piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām.
- virst Plūst, tecēt (parasti spēcīgi, strauji) - par šķidrumu. Būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- spiesties Plūst, tecēt pa ko šauru (par šķidrumu).
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Plūst prom. Plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.). Aiztecēt.
- Ģimenes (arī precēts) cilvēks Precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
- Precēts (arī ģimenes) cilvēks Precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
- vest Precēt (sievu).
- ņemt Precēt.
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru. Dzīvesbiedre.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru. Sieva.
- Ņemt vīru Precēties (par sievieti).
- Vest sievu mājā (arī mājās) Precēties (par vīrieti).
- Vest sievu mājā (arī mājās) Precēties (par vīrieti).
- Vest sievu mājā (arī mājās, retāk sētā) Precēties (par vīrieti).
- ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva.
- vīrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu. Dzīvesbiedrs.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu. Vīrs.
- sievinieks Precēts vīrietis.
- iztece Process --> iztecēt [1] (2). Iztecēšana.
- Plikādas kažociņš Puskažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
- bāleliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
- sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
- obducēt Secēt.
- gājējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- aube Sievietes galvassega. Precētu sieviešu cepure (mice).
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt, lai iztecētu (šķidrums) no kā slapja.
- Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- Mest kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- Pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
- noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
- noskriet Strauji noplūst, notecēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
- skriet Strauji plūst (piemēram, par ūdeni, viļņiem). Strauji tecēt (piemēram, par upi, strautu).
- nosūkties Sūcoties notecēt nost.
- plikādas Tāds, kam miecētā puse ir vērsta uz āru, bet apmatojuma puse - uz iekšu (par ādas izstrādājumu, parasti kažoku).
- sūkties Tecēt lēni, tievā strūklā vai pa pilieniem (parasti cauri kam).
- līt Tecēt, plūst (par samērā nelielu šķidruma daudzumu).
- ritēt Tecēt, plūst (par šķidrumiem).
- burbuļot Tecēt, plūst ar vienmērīgu, guldzošu troksni.
- notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- attecēt Teciņus atklāt šurp. _imperf._ Tecēt šurp. Teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aiztecēt Teciņus attālināties. _imperf._ Tecēt prom. Teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aiztecēt Tekot, plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Tecēt prom.
- attecēt Tekot, plūstot atvirzīties šurp (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Tecēt šurp.
- sakupt Tiekot kupinātam, sarecēt.
- saiet Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
- izmiecēties Tikt izmiecētam.
- aizurgt Urdzot aiztecēt, aizplūst.
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precēta, sievieti). Cieņas izteikšanas forma.
- tecējiens Vienreizēja, paveikta darbība --> tecēt (2).
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
- precinieks Vīrietis, kas vēlas precēties.
ecēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV