Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neprecējies
neprecējies s. -usies.
1.Nol. divd. → precēties.
2.Tāds, kas nesastāv laulībā.
PiemēriTrīsdesmit sešu gadu vecumā viņš joprojām bija neprecējies, joprojām dzīvoja pie mātes..
Avoti: 5. sējums