neprecējies
neprecējies s. -usies.
1.Nol. divd. → precēties.
2.Tāds, kas nesastāv laulībā.
PiemēriTrīsdesmit sešu gadu vecumā viņš joprojām bija neprecējies, joprojām dzīvoja pie mātes..
- Trīsdesmit sešu gadu vecumā viņš joprojām bija neprecējies, joprojām dzīvoja pie mātes..
- ..saimniece, kaut gan jau labi gados, bija neprecējusies. Visa viņas ģimene sastāvēja no pašas un vecā tēva.
Avoti: 5. sējums