sūkties
sūkties parasti 3. pers., sūcas, pag. sūcās; refl.
Tecēt lēni, tievā strūklā vai pa pilieniem (parasti cauri kam).
PiemēriCaur jumta spraugām sāka sūkties sīkas ūdens pilītes.
- Caur jumta spraugām sāka sūkties sīkas ūdens pilītes.
- ..caur balto apsēju sūcas asinis, un, juzdams to, strēlnieks nemierā grozās.
- Gar sienu no loga sūcas ūdens. Pavisam neliela, tieva strūkliņa plūst lejā, tek uz grīdas un sakrājas peļķē.
- Gravā no zemes sūcas avots, nekad neaizsaldams.
- pārn. Pusseptiņi, cauri mākoņiem pamalē sūcas sarkana gaisma.
- pārn. No visām pusēm, no kapsētas kokiem.., no pašām pelēkajām debesīm un rūsas krāsas zāles lēni sūcas tumsa.
Avoti: 7-2. sējums