sulainis
sulainis -ņa, v.
1.vēst. Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
PiemēriLielākās viesībās baronlielkunga sulainim Pēterim bija jāpalīdz vecajam sulainim viesus pie galda apkalpot..
2.novec. Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.).
Piemēri..otrpus ielas.. atradās kafijas restorāns.. Solīds, piedzīvojis sulainis, daudz nejautādams, pasniedza viņam avīzi un tasi kafijas ar ūdeni..
Avoti: 7-2. sējums