Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sulainis
sulainis -ņa, v.
1.vēst. Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās. Privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
PiemēriLielākās viesībās baronlielkunga sulainim Pēterim bija jāpalīdz vecajam sulainim viesus pie galda apkalpot..
  • Lielākās viesībās baronlielkunga sulainim Pēterim bija jāpalīdz vecajam sulainim viesus pie galda apkalpot..
  • Barons paņēma no galda sudraba zvaniņu.. un pazvanīja. Ienāca sulainis.
  • Košās livrejās tērpti sulaiņi steidz izritināt kājceliņu - no kamanām līdz pat slieksnim.
2.novec. Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.).
Piemēri..otrpus ielas.. atradās kafijas restorāns.. Solīds, piedzīvojis sulainis, daudz nejautādams, pasniedza viņam avīzi un tasi kafijas ar ūdeni..
  • ..otrpus ielas.. atradās kafijas restorāns.. Solīds, piedzīvojis sulainis, daudz nejautādams, pasniedza viņam avīzi un tasi kafijas ar ūdeni..
  • ..mēs vienmēr uzturējāmies dārgās viesnīcās, kur aiz muguras stāvēja sulaiņi un uzmanīja.
  • Sulainis: Vai kunga bagāžu atvedīs vēlāk? - Kazanova: Manā dzimtenē sulaiņi nejautā, tikai atbild.
Avoti: 7-2. sējums