Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sulains
sulains -ais; s. -a, -ā
sulaini apst., pareti
Sulīgs1.
PiemēriAtnesu viņam [zirgam] gabalu maizes; viņš to apēd un sāk atkal plūkt sulaino zāli.
Avoti: 7-2. sējums