Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
suķe
suķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Lauska.
PiemēriMāla krūze noblakšķēja pret klintīm un sadrupa sīkos gabaliņos... «Beigta...» čukstēja Maksiļo un pieskārās ar roku brūnajām suķēm.
  • Māla krūze noblakšķēja pret klintīm un sadrupa sīkos gabaliņos... «Beigta...» čukstēja Maksiļo un pieskārās ar roku brūnajām suķēm.
  • Bļoda izkrīt no rokām un saplīst. Mare salasa suķes un atmuguriski pazūd durvīs.
  • ..[zēns] ar asi nodrāztu irbuli, apmērcēdams to koši melnā šķidrumā veca poda suķē, velk uz plāna dēlīša ciparus.
Avoti: 7-2. sējums