sūkt
sūkt sūcu, sūc, sūc, pag. sūcu; trans.
1.Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela). Būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
PiemēriSūknis sūc ūdeni.
1.1.Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni. Arī lēni dzert.
PiemēriVaguļa brālēns sūca vēso jāņogu limonādi, jo šī augusta diena bija vēl diezgan karsta.
1.2.Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
Piemēri..Ķimelis mierīgi sūca pīpi un izlikās neklausāmies sievas valodā.
Stabili vārdu savienojumiSūkt (arī dzert) asinis. Sūkt (arī zīst) no pirksta.
Avoti: 7-2. sējums