elegance
elegance -es, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → elegants1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Guna joprojām bija īsta dāma un ar savu eleganci pievērsa publikas uzmanību katrā vietā..
- ..Guna joprojām bija īsta dāma un ar savu eleganci pievērsa publikas uzmanību katrā vietā..
2.Vispārināta īpašība → elegants2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..tērpi izceļas ar skaistiem krāsu toņiem un eleganci..
- ..tērpi izceļas ar skaistiem krāsu toņiem un eleganci..
- Acīs un runas veidā jautās neapšaubāma inteliģence, vienkāršajā apģērbā - zināma elegance.
- Greznais, izteiksmīgais siluets un līklocis vai lapotais zars spoguļa ielokā piešķir tiem [spoguļiem] eleganci un māksliniecisku šarmu.
Avoti: 2. sējums