elegance
elegance -es, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → elegants1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Guna joprojām bija īsta dāma un ar savu eleganci pievērsa publikas uzmanību katrā vietā..
2.Vispārināta īpašība → elegants2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..tērpi izceļas ar skaistiem krāsu toņiem un eleganci..
Avoti: 2. sējums