ellīgs
ellīgs -ais; s. -a, -ā
ellīgi apst.; sar.
Ellišķīgs.
PiemēriEs sajutu ellīgu nogurumu, palīdu zem laivas, izstiepos sienā un aizmigu.
- Es sajutu ellīgu nogurumu, palīdu zem laivas, izstiepos sienā un aizmigu.
- ..pāri tīrumiem cita pēc citas, ellīgi rūcot, dodas smagās mašīnas.
- Jēks bijis ellīgi skops. Gājējiem devis ēst vienīgi nokrejotu piena suslu..
Stabili vārdu savienojumiEllīgs cilvēks.
- Ellīgs cilvēks — Trakulīgs, nevaldāms cilvēks.
Avoti: 2. sējums