gādīgs
gādīgs -ais; s. -a, -ā
gādīgi apst.
1.Tāds, kas rīkojas, lai nodrošinātu (kādu) ar dzīvei nepieciešamo. Tāds, kas gādā, rūpējas.
PiemēriGādīgs tēvs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Vai [lapsenes] stipri sakoda?» Pičs gādīgi apvaicājās.
Avoti: 3. sējums