gaile
gaile -es, dsk. ģen. -ļu, s.; poēt.
1.Sārts (parasti kvēlojošu ogļu) mirdzums, spīdums.
PiemēriKaisāt pār galvām Ogles ar gailēm..
- Kaisāt pār galvām Ogles ar gailēm..
- ..Un naktīs sapņi gaiši bij No ziemeļblāzmas gailēs.
- pārn. Ar rūsganu uguni [rudenī] aizsvilstas ozoli, Ar sarkanu gaili deg apses..
1.1.Sārtas gaismas atspīdums.
Piemēri..Tik vakaros pret pašu saules rietu Pils visa zvēro vienās uguns gailēs.
- ..Tik vakaros pret pašu saules rietu Pils visa zvēro vienās uguns gailēs.
1.2.Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas).
PiemēriUn kāda gaile tavām acīm.
- Un kāda gaile tavām acīm.
1.3.pārn. Psihiska vai fizioloģiska stāvokļa (parasti naida, skumju, sāpju) izpausme (acīs, skatienā).
PiemēriNaida gaile acīs.
- Naida gaile acīs.
Avoti: 3. sējums