galēt
galēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
1.savienojumā ar «nost». Ļoti mocīt tā, ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
Piemēri..viņa tausta savu pakrūti un sūrojas par dūrēju, kas viņu galējot vai nost.
- ..viņa tausta savu pakrūti un sūrojas par dūrēju, kas viņu galējot vai nost.
- Bet patlaban viņa baidījās uzsākt [sarunu], jo sajuta, ka kuru katru brīdi var uznākt lielais klepus, kas galēja vai nost.
- Tās domas mani galē nost.
2.Veikt, padarīt, arī izlietot.
PiemēriKo citi nespēja pa ilgiem gadiem galēt, to veikla roka paspēja divu gadu laikā.
- Ko citi nespēja pa ilgiem gadiem galēt, to veikla roka paspēja divu gadu laikā.
- Maizes sanests tik daudz, ka nezin paši, kā galēt.
Avoti: 3. sējums