gandarījums
gandarījums -a, v.; parasti vsk.
1.Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
PiemēriKādos vārdos ietvert dziļo gandarījumu,.. ko radošs darbs sniedz pašam darītājam, pildīdams viņu ar pilnvērtības, sava spēka apziņu..
2.Atzinība (par paveikto).
PiemēriDarba darītājam vajadzīgs arī gandarījums, tas viņa garu apaugļo jauniem, vēl lielākiem darbiem.
3.Paveikta darbībā, rezultāts → gandarīt2.
PiemēriSirds un asinis alka gandarījuma. Kādreiz Marei pašai kļuva no sevis bail.
3.1.Atlīdzība (cietušajam).
Piemēri..visiem sūdzības iesniedzējiem vajadzēja sēdēt cietumā, bet man saņemt gandarījumu valsts pabalsta vai atzinības veidā.
Stabili vārdu savienojumiGandarījuma brauciens fizk.
Avoti: 3. sējums