garaiņi
garaiņi -u, v.; tikai dsk.
1.Tvaiks, kas rodas, iztvaikojot karstam šķidrumam.
Piemēri..tā parāva uz augšu katliņa vāku, bet, tikko plaukstai bija pieskāries garaiņu mutulis, nometa vāciņu ar klankšķi atpakaļ.
1.1.Iztvaikojumi (no kā mitra).
Piemēri..Robis ar savām kājām izara.. platas sniega vagas. Garaiņi no viņa kūpēja kā no viras podiņa uz plīts.
1.2.Migla, kas ceļas no ūdeņiem vai slapjām vietām.
PiemēriMums visapkārt garoja nekustīgi ūdeņi.
1.3.Tvaiks, ko veido silts gaiss aukstumā.
PiemēriViņu elpa saltajā ziemas gaisā sasala, saplūda gaišā garaiņu mākonī.
Avoti: 3. sējums