Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
gardēdis
gardēdis -ža, v.
gardēde -es, dsk. ģen. -žu, s.
Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
PiemēriGardēži uzskata, ka vēži visgaršīgāki esot tad, ja novārīti kopā ar dillēm un sāli turpat upītes vai ezera krastā.
  • Gardēži uzskata, ka vēži visgaršīgāki esot tad, ja novārīti kopā ar dillēm un sāli turpat upītes vai ezera krastā.
  • ...ķiploki un citas garšvielas piešķir tai [desai] oriģinālu garšu, kas spēj apmierināt pat visizsmalcinātāko gardēžu gaumi.
  • Viņas nebija gardēdes.
  • sal. Viņš ēda cīsiņus. Maigi grieza ar nazi, apbēra ar pipariem, uzlika sinepju dzeltenumu, tad kā īsts gardēdis izbaudīja to uz mēles.
  • pārn. Dažkārt vēl šodien sastopams uzskats, ka kamermūzika, jo sevišķi instrumentālā, ir kaut kāds sarežģīts, pārsmalcināts mūzikas novads, domāts tikai mūzikas gardēžu baudai.
Avoti: 3. sējums