garmatis
garmatis -ta, v.
garmate -es, dsk. ģen. -tu, s.
Tas (tāds), kam ir garī mati.
PiemēriGarmatis zēns.
- Garmatis zēns.
- Garmate meitene.
- Ģenerālis beidza. Tūliņ viņa vietā nostājās garmatis mācītājs ar zelta krustu uz vēdera.
- Ne vienā vien kolektīvā ir pa garmatim.., kas, rokas kabatās sabāzis, kūkumu uzmetis, strupi paziņo: «Nekādās skriešanās nepiedalīšos. Nav veselības.»
Avoti: 3. sējums