Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
garmatis
garmatis -ta, v.
garmate -es, dsk. ģen. -tu, s.
Tas (tāds), kam ir garī mati.
PiemēriGarmatis zēns.
  • Garmatis zēns.
  • Garmate meitene.
  • Ģenerālis beidza. Tūliņ viņa vietā nostājās garmatis mācītājs ar zelta krustu uz vēdera.
  • Ne vienā vien kolektīvā ir pa garmatim.., kas, rokas kabatās sabāzis, kūkumu uzmetis, strupi paziņo: «Nekādās skriešanās nepiedalīšos. Nav veselības.»
Avoti: 3. sējums