garnadzība
garnadzība -as, s.; parasti vsk.
Tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīka zādzība.
PiemēriJauneklis, kuru toreiz mijkrēslī notvēra garnadzība, droši vien nepaguva atcerēties dziesmu «Bij man vienas rozes dēļ..»
- Jauneklis, kuru toreiz mijkrēslī notvēra garnadzība, droši vien nepaguva atcerēties dziesmu «Bij man vienas rozes dēļ..»
Avoti: 3. sējums