gaņģis
gaņģis -a, v.; novec.
1.Eja. Gaitenis.
PiemēriViņa ieskrēja ēdamistabā, no turienes gaņģī, bet durvis uz ķēķi [virtuvi] bija cieti.
2.Skrēja (dzirnavās).
PiemēriKad tā vienādi pūš [vējš], cik tad omulīgi klikšķina putraimu gaņģis, cik tad labi skrotējās, kā maļas rudzi, mieži..
Avoti: 3. sējums