godājams
godājams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → godāt.
2.Tāds, ko godā, cienī. Tāds, kam pienākas gods, cieņa.
Piemēri..viņš jau uzskatīja sevi par pieredzes bagātu, godājamu darbinieku, kuram ir dibināta autoritāte un ar kuru jārēķinās, kura intereses jāievēro.
- ..viņš jau uzskatīja sevi par pieredzes bagātu, godājamu darbinieku, kuram ir dibināta autoritāte un ar kuru jārēķinās, kura intereses jāievēro.
- Vakarā, kad Didzis devās uz kopmītni, gandrīz visu ceļu viņu pavadīja sienāžu orķestris, gluži kā nez kādu godājamu un augstu viesi.
2.1.ar not. galotni Oficiālas uzrunas ievadījums. Cienījamais.
PiemēriGodājamais biedri!
- Godājamais biedri!
- Godājamā biedre! Godājamie viesi!
Avoti: 3. sējums