godāt
godāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu. Cienīt.
PiemēriVai, meitiņas, vai, māsiņas, Godājiet arājiņu! Arājam kājas, rokas Kā ābeļu ziedi zied.
- Vai, meitiņas, vai, māsiņas, Godājiet arājiņu! Arājam kājas, rokas Kā ābeļu ziedi zied.
- ..jāgodā un jācienī darba varoņi..
- ..viņa ir cienīta, godāta un pasargāta no visādiem pazemojumiem..
1.1.Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
Piemēri..darba tauta godā un slavē darbu, peļ slinkumu.
- ..darba tauta godā un slavē darbu, peļ slinkumu.
- Viņa vārds ir pazīšanās zīme, droša caurlaide visur, kur godā viņa idejas.
- Lietuviešu tauta goda sava izcilā rakstnieka piemiņu.
2.Dēvēt, saukt.
Piemēri..par ķeizarienēm Kārlis godāja meitas, kuras viņam iepatikās.
- ..par ķeizarienēm Kārlis godāja meitas, kuras viņam iepatikās.
- Vispār viņš ir jautrs, kustīgs vīrs, lielākā daļa komandas viņu godā vienkārši par Volodju.
4.novec. Greznot, izcelt.
Piemēri..Nežēloju zīda drēbju, Godāj' savu augumiņu.
- ..Nežēloju zīda drēbju, Godāj' savu augumiņu.
Avoti: 3. sējums