godavārds
godavārds -a, v.
1.parasti vsk. Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Goda vārds.
PiemēriTicēt drauga godavārdam.
- Ticēt drauga godavārdam.
- Mirstošs sarkanflotietis nodod zēnam sava kuģa kaujas karogu... Petja, asaras rīdams, dod pioniera godavārdu, ka glabās karoga noslēpumu ienaidnieka okupētajā zemē.
Stabili vārdu savienojumiDot godavārdu (arī goda vārdu).
- Dot godavārdu (arī goda vārdu) — Apsolīt ar godavārdu.
2.novec. Uzvārds, arī vārds.
Piemēri«Kā jūsu godavārds?» - «Liepa.»
- «Kā jūsu godavārds?» - «Liepa.»
Avoti: 3. sējums