godbijība
godbijība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Vai tev arī ir godbijība un cienība pret mani..»
- «Vai tev arī ir godbijība un cienība pret mani..»
- Vecais pilssargs rāda visu ar lielu godbijību, noņemdams cepuri..
- Pret dabu, pret zemes godīgo devīgumu viņai ir neizsmeļama godbijība un pateicība.
- Viņš [režisors] prasīja no aktiera izkoptu runas tehniku, godbijību pret dzimto valodu.
Avoti: 3. sējums