grāvēties
grāvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; novec.
Trokšņaini darboties. Arī ālēties.
PiemēriPēteris, grāvēdamies ar kokiem, sedza viņu soļus, un policija lauzās gar durvīm...
- Pēteris, grāvēdamies ar kokiem, sedza viņu soļus, un policija lauzās gar durvīm...
- Iztrūkstas [dēls] no trokšņiem virtuvē: krīt karote, noripo vāks.. Nabaga māte. Tagad viņa viena grāvējas pa virtuvi..
- Saimnieks izgāja pa durvīm, aiz kurām grāvējās saimniece... Aiz tām durvīm visi bārās.
Avoti: 3. sējums