Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
gruntīgs
gruntīgs -ais; s. -a, -ā
gruntīgi apst.; sar.
Īsts, pamatīgs.
Piemēri«Gruntīga sieviete tā Emma, vai ne?» uzslavēja Ozols. «Kārtīgi visu izdara, vai tur ar lopu vai cilvēku,» Jānis bija sajūsmināts.
Avoti: 3. sējums