grīns
grīns -ais; s. -a, -ā
grīni apst.
1.Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns.
PiemēriGrīns cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVectēva sejā pavīdēja grīns smaids: «Tas man par grēkiem.»
Avoti: 3. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi