gārša
gārša -as, s.
Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
PiemēriMašīna mūs ierauj dziļā gāršā. Te dižegles kuplo blakus slaidām priedēm un resniem ozoliem.
- Mašīna mūs ierauj dziļā gāršā. Te dižegles kuplo blakus slaidām priedēm un resniem ozoliem.
- Zēns jau vairākkārt pāri upei bija raudzījies uz gāršu, ilgodamies tanī nokļūt. Viņam vienmēr bija licies, ka mežs aizstiepjas līdz pasaules galam.
- Valsts mežā atšķirami divi svarīgākie gāršas varianti: viens no tiem atrodas pamatmorēnu līdzenumos, otrs - morēnu pauguru nogāzēs.
- Visapkārt gāršas, Zilu egļu gāršas..
Stabili vārdu savienojumiBērzu gārša. Egļu gārša.
- Bērzu gārša — Gārša, kurā pārsvarā aug bērzi.
- Egļu gārša — Gārša, kurā pārsvarā aug egles.
Avoti: 3. sējums