gārša
gārša -as, s.
Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes. Meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
PiemēriMašīna mūs ierauj dziļā gāršā. Te dižegles kuplo blakus slaidām priedēm un resniem ozoliem.
Stabili vārdu savienojumiBērzu gārša. Egļu gārša.
Avoti: 3. sējums