harmonēt
harmonēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
Saskanēt, būt saskanīgam, samērīgam.
PiemēriArhitektūras veidojumi tikai tad ir pilnvērtīgi, ja to ārējais apjoms un iekšējā telpa harmonē - rada savstarpēji nešķiramu vienību.
Avoti: 3. sējums