Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
harēms
harēms -a, v.
Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes. Tur dzīvojošo sieviešu kopums.
PiemēriHarēms - tā ir sevī noslēgusies celle, aizžogs, vienmuļība, ekspluatācijas pirmatnējā mežonība.
  • Harēms - tā ir sevī noslēgusies celle, aizžogs, vienmuļība, ekspluatācijas pirmatnējā mežonība.
  • pārn. ..briežumātes klusu, klusu nāk tuvāk. Bet staltradzis sastiepj kaklu kā stīgu un dimdina mežu, gaida, kamēr sapulcējas vesels harēms, lai tad izraudzītos pašu skaistāko!
Avoti: 3. sējums