iešķelties
iešķelties parasti 3. pers., -šķeļas, pag. -šķēlās; refl.
1.Refl. → iešķelt1.
PiemēriDēļu gali iešķēlušies.
- Dēļu gali iešķēlušies.
- Arvien dziļāk iešķeļas sienas.
3.Šķeļot ievirzīties (priekšmetā, ko šķeļ).
PiemēriCirvis iešķēlies klucī.
- Cirvis iešķēlies klucī.
- pārn. ..itin visus aizgrāba gan neticamas, bet vilinošas labākās nākotnes izredze, kas kā ass stars iešķēlās biezā mākoņu tumsā..
4.Iešķilties.
PiemēriŠķiet, it kā dzirksteles iešķeltos gaisā.
- Šķiet, it kā dzirksteles iešķeltos gaisā.
- pārn. Šī ziņa iešķeļas visu sirdīs kā zibens.
Avoti: 3. sējums