iešņīpāties
iešņīpāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājās; sar.
2.Refl. → iešņīpāt2. Tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti).
PiemēriSpožais pulējums iešņīpājies.
Avoti: 3. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis