ieblāvoties
ieblāvoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
Iesākt blāvot. Īsu brīdi blāvot.
PiemēriAustrumos lēni ieblāvojās rīts. Postītājas nakts vara drīz būs cauri..
- Austrumos lēni ieblāvojās rīts. Postītājas nakts vara drīz būs cauri..
- Svina pelēksnējs bālums spēji ieblāvojās nodegušajā sejā.
Avoti: 3. sējums