iebrāzt
iebrāzt -brāžu, -brāz, -brāž, pag. -brāzu; pareti
1.trans. Strauji, spēcīgi ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriJūlijs saliecies atkāpās, tad ar visu sparu iebrāza plecu durvīs. Tās atsprāga vaļā.
- Jūlijs saliecies atkāpās, tad ar visu sparu iebrāza plecu durvīs. Tās atsprāga vaļā.
- pārn. Viņi šāva ar sevišķu niknumu. Pašaizsardzības sajūta bija iebrāzusi nevaldāmu kaujas sparu.
2.trans. Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
PiemēriKlintīs redzamas ziloņu ilkņu iebrāztas švīkas.
- Klintīs redzamas ziloņu ilkņu iebrāztas švīkas.
3.parasti 3. pers.; intrans. Iebrāzties1.
PiemēriVējš iebrāza vaļējās durvīs.
- Vējš iebrāza vaļējās durvīs.
- Kad vējš telts stūri paver, iebrāž iekšā.., Tu pieglaud seju manai rokai ciešāk..
Avoti: 3. sējums