iebuksnīt
iebuksnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; sar.
1.intrans. Iebukņīt (1).
PiemēriIstabas vidū Osiene apsēja Andrām savu balto lakatiņu ap kaklu un spēcīgi iebuksnīja pa muguru.
2.trans. Iebukņīt (2).
PiemēriTā Arvis, sākot iet skolā, bija mazliet mīkstčaulīgs, nereti gadījās, ka citi zēni viņu.. pat iebuksnīja.
Avoti: 3. sējums