iebuldurēt
iebuldurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.; niev.
1.Pamazām, ar pūlēm iemācīt (parasti lasīt).
PiemēriBērnu iebuldurēt grāmatā.
1.1.Pamazām iemācīties (parasti lasīt).
Piemēri«Kas tad šo māca! Tā jau viņa buldurē pati no sevis ...» - «..ļauj tik vaļu, iebuldurēs rakstītu ar..»
2.Neskaidri, nesaprotami pateikt (parasti ausī).
PiemēriIebuldurēt kaut ko ausī.
Avoti: 3. sējums