iebuldurēties
iebuldurēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt buldurēt un tūlīt apklust (par tītaru).
PiemēriMūsu vientuļais tītars staigāja visu pavasari apkārt bez darba.. Rītos līdz ar gaiļa dziedāšanu arī viņš iebuldurējās..
2.sar.; niev. Neskaidri nesaprotami ierunāties.
Piemēri«Kas noticis?» deguna balsī iebuldurējās kaprālis, neizņemdams no mutes cigareti.
3.sar.; niev. Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
PiemēriIebuldurēties grāmatā.
Avoti: 3. sējums