ieburkšķēties
ieburkšķēties -burkšķos, -burkšķies, -burkšķas, pag. -burkšķējos, retāk
ieburkšēties -burkšos, -burkšies, -burkšas, pag. -burkšējos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt burkšķēt1 un tūlīt pārstāt.
PiemēriTikai pēc laba brītiņa viņš dzirdēja ieburkšķamies tiltu: kāds brauca.
2.sar. Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
PiemēriDusmīgi ieburkšķēties.
Avoti: 3. sējums