Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iebužināt
iebužināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Bužinot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriVelti vectēvs apakšā vaimanāja un lūdzās - nekrietnais vārnulēns centās pīpi pamatīgi iebužināt jumta salmos.
2.Mazliet, arī vietumis sabužināt.
PiemēriIebužinēt matus.
Avoti: 3. sējums