iebūvietis
iebūvietis -ša, v.
iebūviete -es, dsk. ģen. -šu, s.; vēst.
Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību mežā vai atmatās. Trūcīgs lauku iedzīvotājs (feodālismā, kapitālismā), kas ierīkojis savu saimniecību uz cita īpašnieka zemes un ir no viņa atkarīgs.
PiemēriArps [mācītājs] gan izskatījās ļoti nikns, bet tomēr novaldījās: glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
Avoti: 3. sējums