iededzināt
iededzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka sāk degt (uguns). Iedegt [1].
PiemēriIededzināt sveci.
- Iededzināt sveci.
- ..mēs ar draugu.. salauzām priežu zarus un ar sētnieka sērkociņiem iededzinājām ugunskuru.
- Ar gurdu kustību Regīna sameklēja sērkociņus un iededzināja lampu.
- Visu skatieni pievērsti nelielam sidrabotam mastam, kam piestiprināta no malahīta un sudraba darināta lāpa. Tūliņ to ar elektrisku dzirksteli iededzinās viena no lielākajām hidroelektrostacijām pasaulē..
- Krēsla tik ātri sabiezēja, ka mātei bija jāceļas un jāiededzina lampiņā uguns.
- pārn. Karš ar pasaules varas tīkotāju Napoleonu iededzināja Gribojedova dvēselē patriotisma uguni..
- pārn. Pirmie latviešu sociāldemokrātiskie izdevumi, kas tika izdoti ar milzīgām grūtībām.., bija tās dzirksteles, kas iededzināja cīņas liesmu strādnieku sirdīs.
- pārn. ..krokusi iededzināja dzeltenos lukturus tieši vēl nepieveikta sniega kupenā..
1.1.Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Iedegt [1].
PiemēriIedzināt galda lampu.
- Iedzināt galda lampu.
- Diena bija kļuvusi pavisam pelēka, istabas kaktos saviesās krēsla, un Vižuks iededzināja elektrību.
- pārn. Nakts iededzināja zvaigžņu spuldzes.
1.2.pārn. Spēcīgi, satraukt, saviļņot. Ļoti ieinteresēt.
PiemēriJa cilvēks par kādu lietu deg, tad viņš prot iededzināt arī citus.
- Ja cilvēks par kādu lietu deg, tad viņš prot iededzināt arī citus.
- Nobeidzis runu un apsēdies, [Bauska] vēroja, vai viņa vārdi iededzinājuši klausītāju sirdis.
Stabili vārdu savienojumiIededzināt sirdis.
- Iededzināt sirdis — Sajūsmināt, aizraut daudzus. Satraukt, saviļņot.
1.3.pārn. Izraisīt (spēcīgas jūtas, vēlēšanās).
PiemēriTur, kur strādā šādi pedagogi - entuziasti, jauniešos tiek iededzinātas alkas pēc skaistuma, pēc mākslas vērtībām..
- Tur, kur strādā šādi pedagogi - entuziasti, jauniešos tiek iededzinātas alkas pēc skaistuma, pēc mākslas vērtībām..
2.Dedzinot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, ornamentus, zīmes).
PiemēriNo klavieru aizmugures rēgojās dzeltens Siguldas spieķa gals, kurā ar karstu stiepli bija iededzināti kādi raksti.
- No klavieru aizmugures rēgojās dzeltens Siguldas spieķa gals, kurā ar karstu stiepli bija iededzināti kādi raksti.
- Bija nepieciešami ceļrāži. Izmēģinājumu saimniecībā tos izgatavoja, bet skolas darbnīcā iededzināja uzrakstus.
- Jaunais īpašnieks.. Orsilohu, Polideiku un Kastoru apzīmogoja ar pierē iededzinātām īpašuma zīmēm un nodarbināja akmeņu lauztuvēs.
2.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziļi iespiežas (apziņā).
PiemēriMums tu neizbēgsi... Dienu un nakti Nīkuram vajadzēja domāt par šiem vārdiem. Kā ar nokaitētu dzelzi tie iededzināti viņa smadzenēs.
- Mums tu neizbēgsi... Dienu un nakti Nīkuram vajadzēja domāt par šiem vārdiem. Kā ar nokaitētu dzelzi tie iededzināti viņa smadzenēs.
- Kā ar baltu dzelzi visa mūža piemiņā viņam iededzinātas tās šausmīgās dienas un naktis..
- ..neviens mūsu mājās nebija aizmirsis vācu kungu noziegumus un nelietības, un., tēva un mātes stāsti tās dedzināt iededzināja manā sirdī.
3.pareti Padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) – par sauli. Ļaut iedegt.
PiemēriMirdza.. redzēja daudzas sejas. Visas tās bija vēja nopūstas, saules iededzinātas un zemes un darba putekļiem piezīdušās.
- Mirdza.. redzēja daudzas sejas. Visas tās bija vēja nopūstas, saules iededzinātas un zemes un darba putekļiem piezīdušās.
Avoti: 3. sējums