iedobums
iedobums -a, v.
1.Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš. Dobums (1).
PiemēriAkmens ar iedobumu.
2.Caurums (kādā virsmā).
Piemēri..skarbi kaukdama, garām aizlidoja tanka izšautā lielgabala granāta, iesizdamas viņpus ielas mājas sienā. Uz visām pusēm pašķīda apmetuma baltās kaļķu plēnes, un sienā atvērās dziļš un melns iedobums.
Avoti: 3. sējums