iedobums
iedobums -a, v.
1.Padziļinājums (kādā virsmā), parasti pasekls, ieapaļš. Dobums (1).
PiemēriAkmens ar iedobumu.
- Akmens ar iedobumu.
- Iedobums cementa grīdā.
- Iedobums alas sienā.
- Ledājam kūstot un atkāpjoties uz ziemeļiem, ledus kušanas ūdeņi piepildīja iedobumus zemes virsā un izcēlās ezeri.
- Tur [klētsaugšā] viss labā līču siena piebāzts, tikai pašā priekšā neliels iedobums gulēšanai.
- Spilvenā vēl nebija izlīdzinājies iedobums, ko iespiedusi viņa galva.
2.Caurums (kādā virsmā).
Piemēri..skarbi kaukdama, garām aizlidoja tanka izšautā lielgabala granāta, iesizdamas viņpus ielas mājas sienā. Uz visām pusēm pašķīda apmetuma baltās kaļķu plēnes, un sienā atvērās dziļš un melns iedobums.
- ..skarbi kaukdama, garām aizlidoja tanka izšautā lielgabala granāta, iesizdamas viņpus ielas mājas sienā. Uz visām pusēm pašķīda apmetuma baltās kaļķu plēnes, un sienā atvērās dziļš un melns iedobums.
- Varēja redzēt, ka viena siena tai [būdiņai] sagrauta, logu vietā - melni iedobumi.
- Un zaļajā meža kuplumā acīm redzot auga jaunas, dzeltenas ēkas stāvs ar durvju un lodziņu iedobumiem.
Avoti: 3. sējums