iedunēties
iedunēties parasti 3. pers., -dunas, pag. -dunējās; refl.
1.Iesākt dunēt (piemēram, par zemi). Īsu brīdi dunēt.
PiemēriIedunējās sliedes.
- Iedunējās sliedes.
- Viņš uzsita ar kāju uz zemes, un tā iedunējās dobja, it kā apakšā būtu tukšums.
1.1.Par lielgabalu, dzinēju u. tml.
Piemēri..lāgiem iedunējās lielgabali..
- ..lāgiem iedunējās lielgabali..
1.2.Dobji iepukstēties (par sirdi).
PiemēriZiemelis jūt, ka sirds iedunas stiprāk..
- Ziemelis jūt, ka sirds iedunas stiprāk..
2.Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dunēt.
PiemēriIedunas ērģeles.
- Iedunas ērģeles.
- Iedunējās zvani.
3.Iesākt dunēt (par skaņām). Īsu brīdi dunēt.
Piemēri..skaļrunī iedunējās kapteiņa Domas balss..
- ..skaļrunī iedunējās kapteiņa Domas balss..
- Torņa kāpnēs iedunējās soļi un cilvēku balsis.
4.Iesākt dunēt (par vietu, telpu). Īsu brīdi dunēt.
PiemēriKaut kur ļoti tālu, varbūt tas bija pie Liepājas, iedunējās gaiss, pēc tam notrīcēja zeme..
- Kaut kur ļoti tālu, varbūt tas bija pie Liepājas, iedunējās gaiss, pēc tam notrīcēja zeme..
Avoti: 3. sējums