iegrozīties
iegrozīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
PiemēriSveiliene iegrozījās ērti krēslā.
- Sveiliene iegrozījās ērti krēslā.
- Uz kušetes viņš ieradis gulēt, prot iegrozīties tā, ka netraucē ne izgulētā dobe, ne atsperu gali..
- Sarkankrūtīši uz savām laktiņām iegrozās ērtāk..
1.1.Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
Piemēri..Haris.. sagaidīja pienākam Justīni. Mīļi viņai uzsmaidījis, pasveicināja kā vecu paziņu un iegrozījās blakus.
- ..Haris.. sagaidīja pienākam Justīni. Mīļi viņai uzsmaidījis, pasveicināja kā vecu paziņu un iegrozījās blakus.
- Vienalga, lai arī kādā tendera stūrī viņi mēģināja iegrozīties, dūmu grīste, ko nepārtraukti izmutuļoja strupais dūmenis, viņus atrada un ietina savā melnajā segā.
- Rokas Tobijam allaž ar elkoņiem pie sāniem kā pa grābienam. Varbūt Marija iegrozīsies tuvumā - tad var uz mirkli viņas vidukli satvert.
2.sar. Izkārtot (ko) tā, lai izveidotos vēlamie apstākļi. Iekārtoties.
PiemēriJa neizdodas iekļūt kopmītnē, apmetas pie radiem vai paziņām - vieninieks jau kaut kā iegrozās.
- Ja neizdodas iekļūt kopmītnē, apmetas pie radiem vai paziņām - vieninieks jau kaut kā iegrozās.
- Meitenes taču nevarēja iet ļaudīs citiem par apsmieklu. Pats viņš [brālis] varēja iegrozīties visādi, jo kas tad vīrieša cilvēku [pēc apģērba] tā pēta.
- Bija tā jāiegrozās, ka.. varētu palikt istabā.
2.1.Izveidoties (kā) – par apstākļiem, dzīvi u.tml.
PiemēriKa viņš precēs Palejas muižas preileni - lielmāti, par to baronlielskungs ne acumirkli nešaubās. Apstākļi tā iegrozījušies..
- Ka viņš precēs Palejas muižas preileni - lielmāti, par to baronlielskungs ne acumirkli nešaubās. Apstākļi tā iegrozījušies..
- Arī viņa dzīve būtu varējusi iegrozīties pavisam citādi.
- Tā nu tas iegrozījies, ka šajā reisā gandrīz vai katrā ostā iebraucam rītausmā..
Avoti: 3. sējums