ielēkt
ielēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
1.Lecot ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIelēkt ūdenī.
- Ielēkt ūdenī.
- Ielēkt bedrē.
- Atraisījis laivu, ielēcu tajā un atgrūdos ar airi no malas.
- Uģis.. ielēca Ziedupē un palīda zem ūdens.
- ..runcis, lēkdams no krāsns, ielēca pa priekš viņas gultiņā..
- pārn. Dažreiz viņas vaiga bedrītē kā cielava ielec smaids.
1.1.Strauji iekrist (kur iekšā) – piemēram, par dzirksteli.
PiemēriDzirksteles ielēca vilkam acīs, tas sabijās, ieskrēja mežā un sāka kaukt.
- Dzirksteles ielēca vilkam acīs, tas sabijās, ieskrēja mežā un sāka kaukt.
- pārn. ..jārunā tā, lai katrs vārds kā dzirkstele ielēktu cilvēku sirdīs un agri vai vēlu sāktu liesmot.
- pārn. Tādas domas meitenei kā zibens ielēca galvā..
1.2.sar. Steigšus uzvilkt (bikses, apavus).
Piemēri..kad viņš, ielecis biksēs un ātrumā uzvilcis zābakus, izsteidzās laukā - atvērtajās durvīs pretim spiedās bieza.. migla.
- ..kad viņš, ielecis biksēs un ātrumā uzvilcis zābakus, izsteidzās laukā - atvērtajās durvīs pretim spiedās bieza.. migla.
Avoti: 3. sējums