iemantot
iemantot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.).
PiemēriMūsu rotaļās vislielāko piekrišanu iemantoja «vanagos» skriešana un slēpšanās. Dažreiz pienāca vakars it nemanot un tumsā tikai atgriezāmies mājās.
1.1.Iegūt.
Piemēri..bārdainais tētuks.. laipni pastāstīja, ka no staigāšanas apkārt pa pasauli viegli varot iemantot paplašinātas vēnas..
1.2.reti Pārmantot, mantot.
PiemēriIedzimtā tieksme uz ādas un gļotādu jutību pa lielākai daļai ir iemantota no vecākiem.
Avoti: 3. sējums