iemantot
iemantot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.).
PiemēriMūsu rotaļās vislielāko piekrišanu iemantoja «vanagos» skriešana un slēpšanās. Dažreiz pienāca vakars it nemanot un tumsā tikai atgriezāmies mājās.
- Mūsu rotaļās vislielāko piekrišanu iemantoja «vanagos» skriešana un slēpšanās. Dažreiz pienāca vakars it nemanot un tumsā tikai atgriezāmies mājās.
- Dziesmu ģimeni viņa zināja vārda pēc.. Zināja arī, ka viņai nav ko cerēt iemantot mātes labvēlību.
- Bruņotie Spēki iemantoja nevīstošu slavu Lielā Tēvijas kara kauju laukos.
1.1.Iegūt.
Piemēri..bārdainais tētuks.. laipni pastāstīja, ka no staigāšanas apkārt pa pasauli viegli varot iemantot paplašinātas vēnas..
- ..bārdainais tētuks.. laipni pastāstīja, ka no staigāšanas apkārt pa pasauli viegli varot iemantot paplašinātas vēnas..
- ..mazais Honziks iepazīstas ar šodienas lauku dzīvi un turienes bērniem un iemanto daudz jaunu draugu.
- Drēbnieka kabīnē liela spoguļa priekšā nejauši ievēroju, ka esmu iemantojis jau gluži solīdus apveidus..
1.2.reti Pārmantot, mantot.
PiemēriIedzimtā tieksme uz ādas un gļotādu jutību pa lielākai daļai ir iemantota no vecākiem.
- Iedzimtā tieksme uz ādas un gļotādu jutību pa lielākai daļai ir iemantota no vecākiem.
Avoti: 3. sējums