ieperināties
ieperināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.parasti 3. pers. Ieviesties (par dzīvniekiem, mikroorganismiem).
PiemēriPurvā ieperinās odi.
1.1.Par slimībām.
Piemēri..ārstu diagnoze bija nepārprotama un skaidra: galvas smadzenēs ieperinājies labdabīgs audzējs...
1.2.pārn. Pārņemt (parasti par negatīviem psihiskiem stāvokļiem, negatīvām domām).
Piemēri..manī ieperinājās bailes, sāk, ka tikai tepat atkal kāds razbainieks [laupītājs] neizlien no sila..
2.sar.; niev. Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
Piemēri«Domā, ka Vīndedži nezina, kas viņu mājā ieperinājies?»
2.1.Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
Piemēri..ieperinājusies nepatīkama parādība, ka daudzi dzejnieki kļuvuši līdzīgi tām bitēm, kas sūc nektāru no viena zieda.
Avoti: 3. sējums